OrangeLife.LV

kuponi un kredīti

  • Increase font size
  • Default font size
  • Decrease font size
2012. gada oktobrī PTAC piemēroja 10`000 Ls sodu vietnes OrangeLife.lv bijušajiem īpašniekiem SIA "Izdevīgi pirkumi". Ātrie kredīti un kolektīvās iepirkšanās portāli ir saistīti ar risku. Mēs sniedzam padomus, kā iepirkties internetā droši, jēdzīgi un liekam uzdot jautājumus, vai tas vispār ir vajadzīgs.
OrangeLife

Oranžs vai balts?

E-mail Print PDF

Nav pagājis nemaz tik daudz laika no tās brīža, kad J. Kaukulis no "Dzelzs vilka" pirmo reizi izdziedāja savu vīziju par to, ka oranžs ir viss. Informatīvais izdevums organgelife.lv uzskata, ka jūs esiet pelnījuši visu labāko un tas nebūt nav oranžs, bet gan balts. Draugi! Ziema ir klāt! Viss ir balts un izskatās, ka drīz kļūs vēl baltāks. Autodvadītāji, kas nebija nomainījuši riepas pa ielām pārvietojas kā daiļslidotājas, bet bērni mēģina celt savus pirmos sniegavīrus un pikojas. Katram savs.

Pavisam drīz jau būs 18. novembris, valsts svētki, taču vienlaikus arī oficiāla brīvdiena vairumam no mums. Tiklīdz vieni svētki būs aizvadīti, tā pavisam tuvu jau būs arī Ziemassvētki. Ja Jums tā neliksies pašiem, tad veikalnieki parūpēsies, lai par nepieciešamību iegādāties dāvanas neaizmirstu pilnīgi neviens, bet tas viss ir štrunts. Svētki ir svētki. Ja nav nauda, veidojiet pašdarinātas dāvanas - veriet krelles, lejiet sveces, taisiet puzurus vai ievārījumu. Cilvēki, kuriem jūs gādāsiet dāvanas patiesībā gaida tikai Jūs, piparkūkas, 7 ēdienus un mierīgu pasēdēšanu draugu un/vai ģimenes lokā. Izņēmums - bērni. Viņi patiešām gaida tikai dāvanas. Atcerieties sevi viņu vecumā. Bērniem dāvanas ir patiešām svarīgas, taču nevajag ieslīgt pārmērībās. Labāk mazs un noderīgs nieciņš nekā milzīgs plastmasas štrunts, kas saplīst jau pirmajā nedēļā.

Viss kļūst balts.

Last Updated on Tuesday, 26 February 2013 13:27
 

Patērētāju kultūra un Latvijas ekonomiskā situācija

E-mail Print PDF

Patērētāju kultūra un Latvijas ekonomiskā situācija

Patērētāju kultūras pamatā ir ārišķība, vēlme izcelties uz apkārtējo fona ar savā īpašumā esošajām precēm vai pakalpojumiem. Tieši šis apstāklis kalpo par pamatu daudzu Latvijas un arī pasaules iedzīvotāju apsēstībai ar jaunākajiem mobilajiem telefoniem vai datoriem. Nešaubīgi var apgalvot, ka 95% iedzīvotāju, kuriem ir jaunākās paaudzes apple vai htc ražojumi viņi nav nepieciešami. Kuru reāli interesē tas, ko Tu šobrīd dari, redzēji pa TV, satiki uz ielas vai no rīta apēdi. Nekas no tā, ko Tu raksti twiterī vai feisbukā globāli neko nemaina un rada tikai ilūziju par darbību, aizpilda laiku starp piedzimšanu un nāvi. Tu neesi Tavs dators, Tu neesi Tava frizūra, darbs, hobiji vai bankas konts. Tu esi, kas vairāk. Nedari darbu, kas nepatīk tikai tāpēc, lai iegūtu naudu un varētu pazīmēties draugu priekšā. Tas viss ir tukša skaņa un agri vai vēlu šī izpratne nonāk pie katra, taču daudziem tas prasa laiku.

Vēl pirms 10 - 20 gadiem kredīti bija grūti pieejami un tos varēja dabūt tikai pa blatu, bankām tuvi stāvoši darbinieki, kas tos arī izkārtoja saviem draugiem, radiem vai vienkārši tiem, kas bija gatavi padalīties. Inflācijas un nekustamo īpašumu cenu celšanās rezultātā kredīta summa pēc pāris gadiem kļuva niecīga, bet kredītņēmēji varēja labi nopelnīt, pārdodot iegādāto īpašumu. Šodien daudzi tie, kas aizdevumu paņēma laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam ir devušies ārpus valsts robežām un, visticamāk, nekad atpakaļ neatgriezīsies. Vēlme dzīvot labāk nekā bija nopelnīts deva smagu mācību par kuru nāksies maksāt vēl daudzus gadus. Nešaubīgi var apgalvot, ka liela daļa vainas jāuzņemas valstij, kas ļāva šim procesam notikt, taču taisnības labad vērts ņemt vērā, ka arī pie stūres bija cilvēki, kas izmantoja kredītu bumu, lai iedzīvotos. Kas paspēja, kas nepaspēja, tas jau ir cits jautājums.

Mūsdienās, kad daudzu mājsaimniecību spēja uzņemties jaunas saistības ir zem katras kritikas un cilvēki cenšas vienkārši izdzīvot līdz nākamajai algai, aizvien lielāku popularitāti iemanto ātrie kredīti, kas ļauj aizņemties naudu bez ķīlas internetā. Netiek prasīts arī galvojums vai izziņas no darba vietas. Nav brīnums, ka šajos apstākļos 2011. gadā kredīti internetā tika izsniegti 5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet apgrozījums sasniedza 31 miljonu latu. Var jau priecāties, ka cilvēki kļūst gudrāki un spēj izmantot internetu, lai iegūtu papildus finanšu līdzekļus, taču ir skaidrs, ka vismaz katram desmitajam rodas problēmas ar naudas savlaicīgu atmaksu un nākas maksāt ļoti augstu komisijas maksu. Daudzos gadījumos Gada procentu likme pārsniedz vairākus simtus procentu, tādēļ ir vērts pirms aizņemšanās, ielūkoties vivus credit un salīdzināt aizņēmumus pēc svarīgākajiem kritērijiem. Tas ļaus ietaupīt 10, 20, 30, bet atsevišķos gadījumos pat 100, 200 un 300 latus.

Lai arī uz papīra Latvijas ekonomika tiek attēlota kā visstraujāk augošā Eiropas Savienībā, taču vairumā gadījumu tiek noklusēts, ka mēs zaudējām vairāk kā 25% no IKP 1,5 gadu laikā un no Latvijas prom devās vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju. Tehnokrātiem, kam visu patīk rēķināt naudu der ielāgot, ka finansiāli tie bija zaudējumi vairāku simtu miljardu latu apmērā. No Latvijas kā valsts saglabāšanas viedokļa tā bija katastrofa, jo aizbrauca, galvenokārt, jaunieši, kas varēja radīt bērnus un darba vietas tepat, bet tagad to darīs svešumā.

Visas šīs problēmas radīta trīs apstākļi - patērētāju kultūra, nevalstiska rīcība un finanšu izglītības trūkums.

 

Last Updated on Tuesday, 30 October 2012 21:43
 

Kolektīvā iepirkšanās un dzīves jēga

E-mail Print PDF

 

Kolektīvā iepirkšanās un dzīves jēga

Dzīvot ir labi, bet dzīvot labi vēl labāk. Daudzi cilvēki mūsdienās joprojām tic brīnumiem, katru dienu veikalos pavada vismaz stundu, lai nopirktu lētāku maizi, konservus vai banānus. Klikšķina kolektīvās iepirkšanās portālos uz dažādiem piedāvājumiem, kas patiesībā nemaz nav vajadzīgi un, ja tiešām kaut ko iegādājas, tad ir ļoti apmierināti ar savu veikumu. Tā paiet stundas, dienas, mēneši, gadi. Tā vietā, lai palielinātu ienākumus tiek mēģināts iegādāties preces un pakalpojumus lētāk, ietaupīt. Tas ir nepareizi.

Laiks ir pats dārgākais, kas mums dzīvē ir. Netērē savu laiku bezjēgā. Neej epastā vai ziņu portālos 20x dienā. Ja kaut kas ir tiešām svarīgs, tas tevi sasniegs jebkurā gadījumā. Pārskati, kas tavā dzīvē ir svarīgākais un katru dienu izdari vismaz vienu būtisku lietu, sīkumi var pagaidīt. Kolektīvās iepirkšanās portāli nepalīdz ietaupīt. Gluži pretēji. Ar to palīdzību Tu iegādājies lietas, kas Tev nav vajadzīgas un, kuras Tu pretējā gadījumā nemaz nepirktu.

Vai zināji, ka piedzimt par cilvēku izdodas reizi daudzās mūžībās? Netērē laiku velti. Dzīve ir mirklis mūžībā.

Last Updated on Wednesday, 17 October 2012 21:00
 

OrangeLife un kolektīvās iepirkšanās portāli

E-mail Print PDF

Vēlme iedzīvoties uz citu rēķina ir tikpat sena kā pasaule. Kolektīvās iepirkšanās portāls OrangeLife.lv, kas agrāk piederēja SIA "Izdevīgi pirkumi" laika posmā no 2011. līdz 2012. gadam parādīja hrestomātisku piemēru, kā izkrāpt naudu, izmantojot cilvēku vēlmi iegādāties preces un pakalpojumus lētāk.

Līdz 2012. gada 16. oktobrim Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs bija saņēmis 124 iedzīvotāju sūdzības par SIA "Izdevīgi pirkumi" darbību, bet par visu pēc kārtas.

Kā viss notika!

Portāls OrangeLife.lv piedāvāja saviem lietotājiem iegādāties kuponus tūrisma pakalpojumu saņemšanai. Praksē ceļojuma maršruti tika mainīti bez pircēju ziņas, bet daudzos gadījumos iespēja doties ceļojumā vispār nebija iespējama. Lieki piebilst, ka nauda pircējiem atpakaļ netika atmaksāta, līdz ar to var pamatoti uzskatīt, ka šis bija krāpniecisks darījums visās tā izpausmēs.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu tūrisma pakalpojumus var sniegtu tikai uzņēmumi, kas Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē reģistrējušies kā tūrisma operatori. Iepriekšminētais kolektīvās iepirkšanās portāls šādu licenci nebija saņēmis un kopumā izkrāpa no klientiem un neatmaksāja vismaz 17`813 Ls (daļa klientu devās ceļojumos, bet ne tajos, kur bija plānots).

Ņemot vērā pārkāpumu nopietnību, Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs jau iepriekš uzdeva SIA "Izdevīgi pirkumi" pārtraukt piedāvāt tūrisma pakalpojumus portālos orangelife.lv un kupon. lv, taču tas netika ievērots. Lai atjaunotu likuma varu un pārtrauktu šo patvaļu, PTAC uzņēmumam piemēroja sodu 10`000 Ls apmērā. Lieki piebilst, ka izkrāptās naudas summa bija lielāka nekā sods, kas rada pamatotus jautājumus par soda mīkstumu.

Uzņēmums "Izdevīgi pirkumi" kopš 2012. gada maija pilnībā piederēja Inesei Skutānei, bet 2012. gada jūlijā par vienīgo īpašnieci kļuva Krievijas iedzīvotāja Ludmila Knirka. Kā Jūs vērtējat iespējas atgūt naudu no Krievijas pilsones?

Ko no šī gadījuma mācīties patērētājiem?

Kolektīvās iepirkšanās portāli kļūst aizvien populārāki, taču pirms pakalpojuma izvēles ir vērts visus pakalpojumus salīdzināt. Šeit talkā nāk dažādi salīdzināšanas portāli, kas aplūko uzņēmumu piedāvājumus pēc svarīgākajiem kritērijiem. No otras puses, ja kaut kas ir ļoti lēts, tad iespējams, ka tas nemaz nav labs. Izvēloties preci vai pakalpojumu, pievērsiet uzmanību pārdevēja atpazīstamībai, reputācijai un iepriekšējiem darbiem. Populārākie ieprikšanās portāli Latvijā apgroza aptuveni miljons latu, reklāmā ir investējuši vairākus simtus tūkstošus latu un nav ieinteresēti īstermiņa labumu vārdā riskēt ar savu labo slavu.

 

Last Updated on Wednesday, 17 October 2012 21:32