Patērētāju kultūra un Latvijas ekonomiskā situācija
Wednesday, 17 October 2012 21:33
OrangeLife
Patērētāju kultūra un Latvijas ekonomiskā situācija
Patērētāju kultūras pamatā ir ārišķība, vēlme izcelties uz apkārtējo fona ar savā īpašumā esošajām precēm vai pakalpojumiem. Tieši šis apstāklis kalpo par pamatu daudzu Latvijas un arī pasaules iedzīvotāju apsēstībai ar jaunākajiem mobilajiem telefoniem vai datoriem. Nešaubīgi var apgalvot, ka 95% iedzīvotāju, kuriem ir jaunākās paaudzes apple vai htc ražojumi viņi nav nepieciešami. Kuru reāli interesē tas, ko Tu šobrīd dari, redzēji pa TV, satiki uz ielas vai no rīta apēdi. Nekas no tā, ko Tu raksti twiterī vai feisbukā globāli neko nemaina un rada tikai ilūziju par darbību, aizpilda laiku starp piedzimšanu un nāvi. Tu neesi Tavs dators, Tu neesi Tava frizūra, darbs, hobiji vai bankas konts. Tu esi, kas vairāk. Nedari darbu, kas nepatīk tikai tāpēc, lai iegūtu naudu un varētu pazīmēties draugu priekšā. Tas viss ir tukša skaņa un agri vai vēlu šī izpratne nonāk pie katra, taču daudziem tas prasa laiku.
Vēl pirms 10 - 20 gadiem kredīti bija grūti pieejami un tos varēja dabūt tikai pa blatu, bankām tuvi stāvoši darbinieki, kas tos arī izkārtoja saviem draugiem, radiem vai vienkārši tiem, kas bija gatavi padalīties. Inflācijas un nekustamo īpašumu cenu celšanās rezultātā kredīta summa pēc pāris gadiem kļuva niecīga, bet kredītņēmēji varēja labi nopelnīt, pārdodot iegādāto īpašumu. Šodien daudzi tie, kas aizdevumu paņēma laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam ir devušies ārpus valsts robežām un, visticamāk, nekad atpakaļ neatgriezīsies. Vēlme dzīvot labāk nekā bija nopelnīts deva smagu mācību par kuru nāksies maksāt vēl daudzus gadus. Nešaubīgi var apgalvot, ka liela daļa vainas jāuzņemas valstij, kas ļāva šim procesam notikt, taču taisnības labad vērts ņemt vērā, ka arī pie stūres bija cilvēki, kas izmantoja kredītu bumu, lai iedzīvotos. Kas paspēja, kas nepaspēja, tas jau ir cits jautājums.
Mūsdienās, kad daudzu mājsaimniecību spēja uzņemties jaunas saistības ir zem katras kritikas un cilvēki cenšas vienkārši izdzīvot līdz nākamajai algai, aizvien lielāku popularitāti iemanto ātrie kredīti, kas ļauj aizņemties naudu bez ķīlas internetā. Netiek prasīts arī galvojums vai izziņas no darba vietas. Nav brīnums, ka šajos apstākļos 2011. gadā kredīti internetā tika izsniegti 5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet apgrozījums sasniedza 31 miljonu latu. Var jau priecāties, ka cilvēki kļūst gudrāki un spēj izmantot internetu, lai iegūtu papildus finanšu līdzekļus, taču ir skaidrs, ka vismaz katram desmitajam rodas problēmas ar naudas savlaicīgu atmaksu un nākas maksāt ļoti augstu komisijas maksu. Daudzos gadījumos Gada procentu likme pārsniedz vairākus simtus procentu, tādēļ ir vērts pirms aizņemšanās, ielūkoties vivus credit un salīdzināt aizņēmumus pēc svarīgākajiem kritērijiem. Tas ļaus ietaupīt 10, 20, 30, bet atsevišķos gadījumos pat 100, 200 un 300 latus.
Lai arī uz papīra Latvijas ekonomika tiek attēlota kā visstraujāk augošā Eiropas Savienībā, taču vairumā gadījumu tiek noklusēts, ka mēs zaudējām vairāk kā 25% no IKP 1,5 gadu laikā un no Latvijas prom devās vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju. Tehnokrātiem, kam visu patīk rēķināt naudu der ielāgot, ka finansiāli tie bija zaudējumi vairāku simtu miljardu latu apmērā. No Latvijas kā valsts saglabāšanas viedokļa tā bija katastrofa, jo aizbrauca, galvenokārt, jaunieši, kas varēja radīt bērnus un darba vietas tepat, bet tagad to darīs svešumā.
Visas šīs problēmas radīta trīs apstākļi - patērētāju kultūra, nevalstiska rīcība un finanšu izglītības trūkums.
Last Updated on Tuesday, 30 October 2012 21:43
Kolektīvā iepirkšanās un dzīves jēga
Wednesday, 17 October 2012 19:58
OrangeLife
Kolektīvā iepirkšanās un dzīves jēga
Dzīvot ir labi, bet dzīvot labi vēl labāk. Daudzi cilvēki mūsdienās joprojām tic brīnumiem, katru dienu veikalos pavada vismaz stundu, lai nopirktu lētāku maizi, konservus vai banānus. Klikšķina kolektīvās iepirkšanās portālos uz dažādiem piedāvājumiem, kas patiesībā nemaz nav vajadzīgi un, ja tiešām kaut ko iegādājas, tad ir ļoti apmierināti ar savu veikumu. Tā paiet stundas, dienas, mēneši, gadi. Tā vietā, lai palielinātu ienākumus tiek mēģināts iegādāties preces un pakalpojumus lētāk, ietaupīt. Tas ir nepareizi.
Laiks ir pats dārgākais, kas mums dzīvē ir. Netērē savu laiku bezjēgā. Neej epastā vai ziņu portālos 20x dienā. Ja kaut kas ir tiešām svarīgs, tas tevi sasniegs jebkurā gadījumā. Pārskati, kas tavā dzīvē ir svarīgākais un katru dienu izdari vismaz vienu būtisku lietu, sīkumi var pagaidīt. Kolektīvās iepirkšanās portāli nepalīdz ietaupīt. Gluži pretēji. Ar to palīdzību Tu iegādājies lietas, kas Tev nav vajadzīgas un, kuras Tu pretējā gadījumā nemaz nepirktu.
Vai zināji, ka piedzimt par cilvēku izdodas reizi daudzās mūžībās? Netērē laiku velti. Dzīve ir mirklis mūžībā.
Last Updated on Wednesday, 17 October 2012 21:00
|
OrangeLife un kolektīvās iepirkšanās portāli
Wednesday, 17 October 2012 20:23
OrangeLife
Vēlme iedzīvoties uz citu rēķina ir tikpat sena kā pasaule. Kolektīvās iepirkšanās portāls OrangeLife.lv, kas agrāk piederēja SIA "Izdevīgi pirkumi" laika posmā no 2011. līdz 2012. gadam parādīja hrestomātisku piemēru, kā izkrāpt naudu, izmantojot cilvēku vēlmi iegādāties preces un pakalpojumus lētāk.
Līdz 2012. gada 16. oktobrim Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs bija saņēmis 124 iedzīvotāju sūdzības par SIA "Izdevīgi pirkumi" darbību, bet par visu pēc kārtas.
Kā viss notika!
Portāls OrangeLife.lv piedāvāja saviem lietotājiem iegādāties kuponus tūrisma pakalpojumu saņemšanai. Praksē ceļojuma maršruti tika mainīti bez pircēju ziņas, bet daudzos gadījumos iespēja doties ceļojumā vispār nebija iespējama. Lieki piebilst, ka nauda pircējiem atpakaļ netika atmaksāta, līdz ar to var pamatoti uzskatīt, ka šis bija krāpniecisks darījums visās tā izpausmēs.
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu tūrisma pakalpojumus var sniegtu tikai uzņēmumi, kas Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē reģistrējušies kā tūrisma operatori. Iepriekšminētais kolektīvās iepirkšanās portāls šādu licenci nebija saņēmis un kopumā izkrāpa no klientiem un neatmaksāja vismaz 17`813 Ls (daļa klientu devās ceļojumos, bet ne tajos, kur bija plānots).
Ņemot vērā pārkāpumu nopietnību, Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs jau iepriekš uzdeva SIA "Izdevīgi pirkumi" pārtraukt piedāvāt tūrisma pakalpojumus portālos orangelife.lv un kupon. lv, taču tas netika ievērots. Lai atjaunotu likuma varu un pārtrauktu šo patvaļu, PTAC uzņēmumam piemēroja sodu 10`000 Ls apmērā. Lieki piebilst, ka izkrāptās naudas summa bija lielāka nekā sods, kas rada pamatotus jautājumus par soda mīkstumu.
Uzņēmums "Izdevīgi pirkumi" kopš 2012. gada maija pilnībā piederēja Inesei Skutānei, bet 2012. gada jūlijā par vienīgo īpašnieci kļuva Krievijas iedzīvotāja Ludmila Knirka. Kā Jūs vērtējat iespējas atgūt naudu no Krievijas pilsones?
Ko no šī gadījuma mācīties patērētājiem?
Kolektīvās iepirkšanās portāli kļūst aizvien populārāki, taču pirms pakalpojuma izvēles ir vērts visus pakalpojumus salīdzināt. Šeit talkā nāk dažādi salīdzināšanas portāli, kas aplūko uzņēmumu piedāvājumus pēc svarīgākajiem kritērijiem. No otras puses, ja kaut kas ir ļoti lēts, tad iespējams, ka tas nemaz nav labs. Izvēloties preci vai pakalpojumu, pievērsiet uzmanību pārdevēja atpazīstamībai, reputācijai un iepriekšējiem darbiem. Populārākie ieprikšanās portāli Latvijā apgroza aptuveni miljons latu, reklāmā ir investējuši vairākus simtus tūkstošus latu un nav ieinteresēti īstermiņa labumu vārdā riskēt ar savu labo slavu.
Last Updated on Wednesday, 17 October 2012 21:32
|